Londona. Diena – 1. Bohēmas epicentrā

Londonas izmēri ir grūti izsakāmi. Var staigāt visu dienu un tā arī neieraudzīt visu pilsētu. Katras pastaigas laikā var atklāt aizvien jaunas un jaunas vēstures, dizaina un arhitektūras lapaspuses. Iesaku ņemt līdzi platleņķa objektīvus vai arī lietot mazos ziepjutraukus. Ielas bieži vien ir ļoti šauras, bet ēkas augstas un pagrūti iedabūt kadrā mājas pilnībā.

Ieejot Soho, saskāros ar to, ka nevaru nobildēt ēkas pilnībā. Tādēļ atliek priecāties tikai par to daļu. Bet arī ar to, kas ir sanācis, pamanīsiet, ka ir vietas, kuras atgādina Tallinu un Rīgu.

Nav brīnums, ka iepazīšanās ar Soho sākās tieši ar Kārnabī ielu (Carnaby Street). Neliela gājēju iela, kura pagājušā gadsimta 60-gados kalpoja par neatkarīgas modes centru ar saviem veikaliņiem. Mūsdienās šo vietu ir iekarojušas masu modes tendences, bet ir palikušas arī neatkarīgās modes saliņas.

Nevar paiet garām pabam ar interesantu nosaukumu – Šekspīra galva (Shakespeares Head). Nebaidieties, rakstnieka galva tur neatrodas. Pabu 1735. gadā uzbūvēja attālie rakstnieka radinieki – Tomas un Džons Šekspīri. Pabā var nopirkt aliņu un pamalkot to vērojot Šekspīra portretu reprodukcijas.

Pie viena no modes veikaliņiem stāv daudz motorolleri. To īpašnieki tika uzaicināti uz modes kolekcijas atklāšanas pasākumu, lai veidotu nepieciešamo noskaņojumu. Protams, motorollerus no visām pusēm aplipināja tūristi, kurus nesatrauca jaunās modes tendences.

Turpinām pastaigu Soho rajonā un es Jums izstāstīšu ar ko tad viņš ir īpašs. Noteikti daudzi no mums ir dzirdējuši šo nosaukumu, bet kāda ir tā nozīme nezinām. Soho – ir tirdzniecības un izklaides kvartāls, kur atrodas daudz teātru, kinoteātru, pabu. Tas kalpo par radošās inteliģences satikšanos vietu.

Bet tas nav galvenais. Šeit atrodas liels skaits publisko namu, intīmveikalu un geju “ciemats”. Tas arī rada milzīgu interesi tūristos, jo ne tikai Rīgā ir seks. Vietējie stāsta, ka vakaros šeit var uzrauties uz interesantiem pārdzīvojumiem.

Vienā no alkoholisko dzērienu veikaliņiem vitrīnā ir izstādītas degvīna pudeles no visas pasaules. Viņas ne tikai var aplūkot, bet arī nopirkt. Katrs tūrists meklē savas valsts izstrādājumus. Latvieši atzīmējās arī šeit.

Izvairoties no piedāvājumiem iepazīties, dodos ēst uz Ķīniešu kvartālu (China town). Ieraugot ugunsdzēsēju mašīnu, mani instinkti sasprindzinājās, bet velti. Soho rajona ugunsdzēsēji sarīkoja labdarības pasākumu, kurā lūdzu iedzīvotājiem ziedot naudu daļas vajadzībām. Arī viņiem ar budžetu ir švaki. Lai mudinātu cilvēkus aktīvi ziedot naudiņu, viņi izrādīja savu tehniku un prasmes, cepa un pārdeva uz vietas hot dogus (Latvijas Pārtikas un Veterinārā dienesta darbinieki var sākt satraukties), organizēja dažādas spēles bērniem.

Paralēli daļas apmeklētāji tika arī izglītoti. Visus klātesošus sasildīja piemērs, kad degošā eļļā tika ieliets ūdens. Apskatieties, kas notiek un atcerieties, ka degošo eļļu nevar dzēst ar ūdeni. Gribētos, lai arī Latvijas ugunsdzēsējiem dotu tiesības pašiem vākt ziedojumus savām nodaļām, savādāk no valsts to nesagaidīsim un viss paliks pa vecam.

No ugunsdzēsējiem šķiramies un dodamies uz Ķīniešu kvartālu, lai paēstu. Kāpēc tieši pie ķīniešiem? Tāpēc, ka pie viņiem to var izdarīt par samērīgām cenām. Šoreiz apmeklēju “zviedru galda” tipa iestādījumu, kurā par 8 mārciņām (6,72 Ls) var ēst tik daudz, cik iet iekšā. Dzēriens jāpērk atsevišķi. Paēst, kādā citā vietā maksās krietni dārgāk.